Katra vecāka pienākums ir pasargāt savu bērnu no nelaimēm. Bet, ja cilvēks ir ticīgs, tad to izdarīt ir krietni vieglāk. Viņš vienkārši dodas uz baznīcu un lūdz Dievam pasargāt savu bērnu. Savu aizsardzību un svētību Dievs dāvā bērnam kristību laikā – īpašas dienas katra kristieša dzīvē.
Kristību sakraments
Kristīšanas pieņemšana nozīmē pirmo soli ceļā uz Dievu. Taču daudzi no mums visai maz zina par pašu kristīburituālu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vecāki velta lielu uzmanību šim notikumam.
Kristību aizliegumi
Svarīgākais no noteikumiem, par kuru vienmēr atgādina baznīcas kalpi, attiecas uz krustvecāku klātbūtni baznīcā. Ja cilvēks nav piedalījies rituālā – viņš netiek uzskatīts par krustvecāku. Protams, palīdzēt bērnam un lūgt par viņu neviens neaizliedz, taču tieši ar savu klātbūtni krustvecāki dod savu piekrišanu būt par aizgādņiem un uzņemas bērna audzināšanu atbilstoši kristīgajām tradīcijām. Neklātienē to izdarīt nevar.
Par krustvecākiem var būt vien tie cilvēki, kas paši arī ir kristīti. Turklāt galvenais krustvecāks bērnam ir tikai viens: zēnam tas būs krusttēvs, bet meitenei – krustmāte. Tāpēc, ja citu variantu nav, klāt pie kristībām var būt tikai viens no krustvecākiem.
Mātei 40 dienas pēc dzemdībām ir kategoriski aizliegts būt klāt pie kristību sakramenta. Līdz šim laikam viņa tiek uzskatīta par netīru. Aizliegums ieiet baznīcā attiecās arī uz krustmāti, ja kristību diena sakrīt ar viņas mēnešreizēm.
Tiek aizliegts kristīt bērnu cilvēkam, kas ir stājies mūkos vai cieš no psihiskām slimībām.
Vecāki nedrīkst būt par krustvecākiem miesīgam bērnam. Šis aizliegums attiecas arī uz audžuvecākiem.
Kategoriski aizliegtas laulības un jebkādas mīlas attiecības starp krustvecākiem un viņu krustbērniem vai krustbērnu miesīgiem vecākiem. Jautājums par to, vai krustvecāki var būt laulātais pāris, joprojām ir strīdīgs un katrā draudzē var būt atšķirīgs viedoklis. Lai arī pie mums nav pieņemts par krustvecākiem aicināt laulāto pāri, tā drīzāk ir tradīcija, nevis reāls aizliegums. Priesteri atgādina, ka garīgā radniecība ir augstāka par fizisku asinsradniecību.
Viena un tā paša bērna krustvecāki drīkst precēties savā starpā.
Vīram un sievai ir atļauts kļūt par dažādu vienas ģimenes bērnu krustvecākiem. Ir atļauta arī krusteniska bērnu kristīšana, kad krustbērnu vecāki kļūst par krustvecākiem savu svaiņu bērniem.
Ir aizliegts apzināti otro reizi veikt svēto kristību sakramentu. Ja cilvēks nezina, vai ir kristīts, sakramentu drīkst veikt tikai pēc garīdznieka atļaujas.
Senlaiku noteikumos var sastapt aizlieguma mazgāt bērnu pēc kristību rituāla. Mazgāšanu drīkstēja veikt vien 8 dienā pēc svētā sakramenta.
Ir aizliegts iziet iesvētības bērnam, kurš ticis kristīts pirms 40 dienu vecuma. Pirmās iesvētības ir iespējamas vien pēc īpaša sakramenta.
Lai nepieļautu pārkāpumus un nesabojātu svētkus, jau iepriekš aizejiet uz baznīcu un uzziniet, kā pareizi veikt šo rituālu, kā sagatavoties, kas jānopērk jau iepriekš, bet ko var iegādāties baznīcā.
Ja jums ir krustbērni, atceraties par viņiem ne tikai viņu dzimšanas dienās. Aiciniet bērnus kopā doties uz baznīcu, grēksūdzi. Bet savās ikdienas lūgšanās vienmēr lūdziet Dieva aizsardzību un svētību saviem krustbērniem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Bērna kristības: kādos gadījumos jums var arī atteikt. Jo patiesībā…loading… (sc_adv_out = window.sc_adv_out || []).push({ id : "547851", domain : "n.ads3-adnow.com" }); (adsbygoogle = window.adsbygoogle || []).push({}); […]